Jaunumi
OĻEGS BASILAŠVILI monoizrāde PĀRDOMAS

Krievu literatūra sākot no Puškina līdz mūsdienu autoriem – divu stundu laikā.
Mākslinieka domas par viņa valsts pagātni un nākotni, dzeja un proza, fragmenti no izrādēm – tas viss savienojas monoizrādē „Pārdomas”, kuru iecerēja, inscenēja un izpildīja Oļegs Basilašvili. Tā ir izcila mākslinieka īstā benefice!
Tā ir unikāla iespēja satikt padomju un krievu teātra un kino leģendu.
Izrādē „Pārdomas” Oļegs Basilašvili skar mūžīgas tēmas – personas brīvība, cilvēks un valsts, sirdszapziņa. Basilašvili ar savu izrādi ir uzstājies daudzās valstīs, taču katru reizi viņš improvizē un sākotnējo ieceri parāda savādāk. Nemainīga paliek tikai omulīga gaisotne, kas valda radošā vakara „savējiem” laikā.
Autora pārdomas par aktualitātēm savijas kopā ar krievu klasiku. „Tieši pašmāju literatūra, - apgalvo Basilašvili, - spēj ieaudzināt cilvēkā sirdsapziņu un pašcieņu. Talantīga literatūra vieno.”
Basilašvili vēlējies kļūt par aktieri kopš bērnības, iestājās skolā-studijā MHAT un mācījās slavenā Pavela Masaļska kursā kopā ar Mihailu Kozakovu, Jevgeņiju Jevstigņejevu, Tatjanu Doroninu. Teātrī Oļegs Basilašvili spēlēja galvenokārt komēdijās un kļuva par transformāciju meistaru.
Sākot ar 60. gadu otro pusi Basilašvili ir viens no vadošajiem aktieriem N. Gogoļa Lielajā dramatiskajā teātrī, tagad G. Tovstonogova Lielajā dramatiskajā teātrī. Viņš atveidojis tādas spilgtas lomas kā Hļestakovs „Revidentā”, Liņajevs „Vilkos un aitās”, kņazs Serpuhovskis „Kāda zirga stāstā”, vēl viena kņaza loma „Tēvoča sapnī”, viņš arī spēlēja Čehova un Šukšina lugās. Savas labākās lomas Basilašvili nospēlēja ārzemju un krievu klasikas iestudējumos un inscenējumos pēc rakstnieku-klasiķu darbu motīviem.
Savu karjeru kino Basilašvili uzsāka 1956. gadā filmā „Līgava”. Viņa vārds ir labi zināms vecāka gada gājuma skatītājiem, savukārt jaunieši viņu pazīst pēc spoži atveidotās Volanda lomas Bortko seriālā „Meistars un Margarita”. Basilašvili prata parādīt vientulību tūkstots gadu garumā, zināšanas par visu, kas ir bijis un būs, un vienlaicīgi neziņu, skumju ironiju pret cilvēkiem, kurus sabojājis „dzīvokļa jautājums”.
Tomēr vislielāko atzinību aktierim atnesa filmas, kuras uzņēma režisori Eļdars Rjazanovs un Georgijs Danelija. Lomas, ko aktieris spēlēja šajās filmās, ir labākās Basilašvili kinokarjerā. Tas ir gan karjerists Samohvalovs no „Dienesta romāna” (kriev. Служебный роман), gan cilvēks bez sava rakstura Buzikins no „Rudens maratona” (kriev. Осенний марафон), gan grāfs Merzļjaevs kinofilmā „Par nabaga huzāru aizlieciet vārdu” (kriev. О бедном гусаре замолвите слово), gan Platons Rjabinins „Stacijā diviem” (kriev. Вокзал для двоих), gan Gorjunovs „Pareģojumā” (kriev. Предсказание). Šīs lomas ir zīmīgas aktiera radošajā darbā un ir aktuālas arī šodien.
Saistībā ar krīzi, kas skāra krievu kino, Oļegs Basilašvili, kura filmas daudzi zin no galvas, atgriezās uz ekrāniem tikai 1990. gadu beigās. Viņš parādījās filmā „Tiesnesis slazdā” (kriev. Судья в ловушке) 1998. gadā. Tā bija pirmā krievu kinofilma, kuras filmēšanas laikā izmantoja datortehnoloģijas. 2003. gadā Basilašvili nospēlēja ģenerāli Jepančinu seriālā „Idiots” (desmit sērijas).
Oļegs Valerianovičs Basilašvili – PSRS Tautas skatuves mākslinieks, brāļu Vasiljevu KSFPR Valsts prēmijas laureāts, vairāku Krievijas ordeņu kavalieris, vairāku prēmiju ieguvējs, kuras apliecina publikas mīlestību pret mākslinieku.